LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību
 
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Atjaunot 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēku un uzsākt zemesgrāmatu nodaļu darbību ar 1993. gada 5. aprīli.
2. Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas rajonos un republikas pilsētās nekustamo īpašumu reģistrēšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai. Rīgā izveidojama viena zemesgrāmatu nodaļa, kurā nodaļas priekšnieka funkcijas nekustamo īpašumu reģistrēšanā un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanā veic arī viņa vietnieki. Šīs nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet līdz to izveidošanai – rajonu (pilsētu) tiesas.
3. Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, bet Rīgā – arī viņu vietniekiem ir 1992. gada 15. decembra likumā "Par tiesu varu" rajonu (pilsētu) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.
4. Zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija atbilstoši likumam "Par tiesu varu".
5. Par fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību nostiprinājuma pamatu (Zemesgrāmatu likuma 47. panta 1. punkts) atzīstami dokumenti, kurus atbilstoši likumiem, kas paredz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, izsniegušas šajos likumos noteiktās institūcijas.
Pilsētu pašvaldībām īpašuma tiesības nostiprināmas uz zemi, kas saskaņā ar valsts arhīvu izziņām 1940. gadā tām piederēja pilsētu teritorijā, izņemot zemi, kura atbilstoši 1991. gada 20. novembra likumam "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nodota īpašumā fiziskajām vai juridiskajām personām to bijušās zemes vietā.
Valstij īpašuma tiesības nostiprināmas uz zemi, kas saskaņā ar valsts arhīvu izziņām 1940. gadā piederēja:
1) valstij, izņemot to zemi, kura atbilstoši likumiem piešķirama īpašumā fiziskajām vai juridiskajām personām to bijušās zemes vietā;
2) fiziskajām un juridiskajām personām, kuras par šo zemi pieprasījušas kompensāciju vai kurām saskaņā ar likumiem atjaunojamas īpašuma tiesības, bet tās zemes reformas gaitā nav pieprasījušas atdot zemi, ja šī zeme nav nododama (piešķirama) īpašumā citai fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā;
3) juridiskajām personām, kuru zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta.
Valstij piederošā zeme tiek reģistrēta uz valsts vārda valdības noteiktas valsts institūcijas personā.
Ja zeme rezervēta bijušajam zemes īpašniekam 1991. gada 20. novembra likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, zemi var reģistrēt uz valsts vārda, vienlaikus ierakstot atzīmes veidā tiesību ierobežojumus, kas noteikti ar minēto likumu.
Zemes lietošanas vai nomas tiesības nostiprināmas tikai pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas. Ja zemes īpašnieks nav noslēdzis ar zemes lietotāju rakstveida līgumu par zemes lietošanas noteikumiem vai nedod rakstveida piekrišanu zemes lietošanas tiesību nostiprināšanai, zemes lietotāja tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ar kuru atzītas iegūtās lietošanas tiesības.
6. Atbilstoši Civillikuma 968. pantam ēku (būvju) tiesisko reģistrāciju var izdarīt tikai pēc zemes gabala reģistrēšanas zemesgrāmatā. Ja zemes gabals un ēkas (būves) pieder vienai un tai pašai personai, zemes un ēku reģistrācija un īpašuma tiesību nostiprināšana izdarāma vienlaikus.
7. Īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz svešas zemes, ir nostiprināmas tikai tad, ja ēku (būvju) īpašniekam ir nostiprinātas zemes lietošanas tiesības (šā likuma 5. panta sestā daļa).
8. Par pamatu īpašuma tiesību nostiprinājumam uz ēkām (būvēm), ievērojot šā likuma 9.–13. panta noteikumus, atzīstami šādi dokumenti:
1) valsts arhīvu izziņas par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gadā;
2) likumā noteikto institūciju izsniegti dokumenti par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);
Piezīme. Ja bijušais (likumīgais) īpašnieks likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz ēkām (būvēm) vai īpašuma tiesību atjaunošana likumā nav paredzēta, ēkas (būves) uzskatāmas par valsts īpašumu;
3) pašvaldību apstiprināti akti par ēku (būvju) pieņemšanu ekspluatācijā;
4) notariālie akti par ēku (būvju) iegūšanu mantošanas ceļa, pirkuma vai cita tiesiska darījuma rezultātā;
5) tiesas spriedumi, ar kuriem atzīta īpašuma iegūšana, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti 1991. gada 30. oktobra likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 7. un 8. pantā;
6) akti par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā;
7) izraksti no saimniecību grāmatām vai saimniecību uzskaites kartītēm, kurus izsniegušas pašvaldības vai valsts arhīvi un kuri apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā (zemnieku viensētā);
8) administratīvā kārtībā pieņemti valdības vai pašvaldību akti par ēku (būvju) nodošanu citu tiesību subjektu īpašumā (kopā ar pieņemšanas un nodošanas aktu);
9) likumā noteiktie dokumenti par ēku (būvju) iegūšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas rezultātā, ja privatizācijas procesā ievērota likumā noteiktā kārtība;
10) citi dokumenti, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.
9. Ja piecu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas zemesgrāmatu nodaļā ir pieteikušās citas personas, kuras apstrīd kolhoznieku sētas mantas pāriešanas likumību pašreizējam valdītājam, strīdu par īpašuma tiesībām izšķir tiesa.
Īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas piederējušas kolhoznieku sētai (zemnieku viensētai), var nostiprināt tikai pēc 1993. gada 1. septembra.
10. Nostiprināt īpašuma tiesības uz privatizētajiem dzīvokļiem (šā likuma 8. panta 9. punkts) var tikai tad, kad zemesgrāmatā ir ierakstīta zeme un dzīvojamā māja. Īpašuma tiesības uz daudzdzīvokļu mājām, kurās dzīvokļi ir privatizēti, nostiprināmas pēc dzīvokļu īpašnieku vienošanās uz viņu kā kopīpašnieku vārda vai arī uz izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vārda.
Dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības biedra īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm) nostiprināmas, ja viņam pieder vai piešķirts lietošanā (iznomāts) zemes gabals, uz kura atrodas ēka (būve). Ja zeme piešķirta sabiedrībai lietošanā vai sabiedrības biedriem koplietošanā, zemes gabals ierakstāms zemesgrāmatā kā viena vienība un īpašuma tiesības nostiprināmas zemes īpašniekam. Pēc tam var nostiprināt sabiedrības biedru īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm).
Ja zeme nodota īpašumā sabiedrības biedriem, īpašuma tiesību nostiprināšana izdarāma vienlaikus uz zemi un ēkām (būvēm).
11. Nekustamā īpašuma atrašanās juridiskās personas bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.
Nostiprinot juridisko personu īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzceltas pēc 1940. gada 21. jūlija, arī šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos, nepieciešams valdības vai tās noteiktās valsts pārvaldes institūcijas apliecinājums tam, ka šajos objektos nav valsts ieguldījuma, vai arī tam, ka valsts nepretendē uz atbilstošu īpašumu vai tā daļu.
Ēkas (būves), ko laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz 1991. gada 21. augustam uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, arī PSRS Aizsardzības ministrija, kā arī PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējais karaspēks un robežapsardzības karaspēks, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu.
Ja juridiskā persona nekustamo īpašumu ieguvusi bez atlīdzības vai par atlīdzību ar nodošanu, un arī tāda darījuma rezultātā, kurš nav notariāli apliecināts, juridiskajai personai, lūdzot īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāiesniedz pierādījumi, ka tas priekšgājējs bijis nekustamā īpašuma īpašnieks. Ja arī priekšgājējs īpašumu ieguvis kā nodotu, jāsniedz pierādījumi par viņa īpašuma tiesību iegūšanu.
Ja īpašums iegūts no juridiskās personas, ieguvēja īpašuma tiesības nostiprināmas tikai tad, ja šī juridiskā persona bija tiesīga atsavināt īpašumu un ja ievērota likumā noteiktā atsavināšanas kārtība.
12. Kopīpašums reģistrējams visā tā sastāvā pēc jebkura kopīpašnieka lūguma, bet katra kopīpašnieka īpašuma tiesības nostiprināmas tikai pēc viņa personiska lūguma.
13. Ja tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā ēkas (būves) ir reģistrētas kā piederošas citai personai, nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79. pants) līdz tam laikam, kamēr vienošanās ceļā vai tiesas ceļa nav izšķirts strīds par īpašuma tiesībām.
Gadījumos, kad tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā ēkas (būves) nav reģistrētas, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks atliek nostiprinājuma lūguma izlemšanu un uz nostiprinājuma lūguma iesniedzēja rēķina ievieto oficiālā laikrakstā sludinājumu, uzaicinot personas, kuras apstrīd īpašuma pāriešanu pašreizējam valdītājam, trīs mēnešu laikā iesniegt prasību tiesā, par to paziņojot zemesgrāmatu nodaļai.
Ja uzaicinājuma termiņā prasība nav iesniegta vai arī tiesa to noraidījusi, īpašuma tiesības nostiprināmas personai, kura iesniegusi nostiprinājuma lūgumu.
14. Nostiprinot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā uzlikti un tehniskās inventarizācijas dienestā vai pašvaldībā reģistrēti atsavināšanas aizliegumi vai servitūti, tie jāieraksta zemesgrāmatās atzīmju veidā. Ja viena gada laikā no īpašuma tiesību nostiprināšanas dienas persona, kuras laba aizliegums vai servitūts uzlikts, nav iesniegusi šīs tiesības nostiprinājuma lūgumu, atzīme dzēšama.
Zemesgrāmatas uz ieinteresēto personu lūguma pamata atzīmju veidā nostiprināmi tiesību aprobežojumi, kas noteikti likumos "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un citos likumos (Zemesgrāmatu likuma 45. pants). Ja minētie tiesību aprobežojumi ir norādīti dokumentā par īpašuma tiesību atjaunošanu, tas ir pietiekams pamats atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.
15. Līdz apgabaltiesu izveidošanai sūdzības par Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmumiem un rīcību iesniedzamas (Zemesgrāmatu likuma 98. pants) rajona vai pilsētas tiesā, bet Rīgā – priekšpilsētas (rajona) tiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.
16. Nostiprinot īpašuma tiesības sakarā ar atsavināšanas līgumiem, mantojuma, kopmantas vai kopīpašuma dalīšanas līgumiem, kuri nav notariāli apliecināti (Zemesgrāmatu likuma 44. panta pirmā daļa un 107. panta 2. punkts), ņemama valsts nodeva tādā apmērā, kāds ir paredzēts par attiecīgo notariālo darbību izpildīšanu.
17. Noteikt, ka par nekustamā īpašuma vērtību, no kuras aprēķināma valsts nodeva, nostiprinot īpašuma tiesības sakarā ar atsavinājuma līgumiem, atzīstams augstākais no šādiem novērtējumiem:
1) līgumā norādītā atsavināšanas summa;
2) novērtējums, kurš noteikts aplikšanai ar īpašuma nodokli;
3) novērtējums, kurš noteikts, ieķīlājot nekustamo īpašumu kredītiestādē.
Beztermiņa vai mūžīgu maksājumu vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar 20, bet tādu maksājumu vērtību, kuru ilgums ir atkarīgs no nejauša gadījuma, nosaka, reizinot gada summu ar 10.
Periodiskiem maksājumiem uz noteiktu laiku vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar aktos minēto gadu skaitu, bet ne vairāk kā ar 20.
Ja mantas atsavināšana notiek par atlīdzību graudā vai citiem pienākumiem, atsavināmās mantas vērtību aprēķina pēc iepriekšējā mēneša vietējām vidējām tirgus cenām, skaitot no līguma slēgšanas dienas. Minētās cenas vai pienākumu vērtību noteic attiecīgās pilsētas pagasta pašvaldības institūcija.
18. Zemesgrāmatu likuma 16. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minēto Civillikuma pantu noteikumi nav piemērojami līdz laikam, kamēr nav noteikta Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās kārtība, un, nostiprinot īpašuma tiesības, jāievēro Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 20. panta noteikumi.
19. Pagasttiesu apliecinātai pilnvarai (Zemesgrāmatu likuma 58. pants) vai citam dokumentam (Zemesgrāmatu likuma 60. un 68. pants) atbilst dokumenti, ko apliecinājušas pagastu un pilsētu valdes, izpildot atbilstoši likumam notariālās darbības.
20. Noteikt, ka zemesgrāmatu nodaļu iekasētā kancelejas nodeva ieskaitāma Tieslietu ministrijas atsevišķā kontā un izlietojama zemesgrāmatu nodaļu materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai.
21. Noteikt, ka pēc 1993. gada 5. aprīļa noslēgtie nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumi nevar būt par pamatu ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai, ja nekustamais īpašums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā un nav bijušas nostiprinātas atsavinātāja īpašuma tiesības.
Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas tiek izdarīta atbilstoši likumiem par privatizāciju un īpašuma tiesību atjaunošanu.
22. Šis likums stājas spēkā ar 1993. gada 5. aprīlī.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 30. martā